Divpadsmit procenti — tik strauji vienā rītā sabruka Krievijas otrā lielākā tiešsaistes mazumtirgotāja Ozon akcijas Maskavas biržā. 24. augusta naktī un rīta stundās Ukrainas droni trieca pa četriem Ozon loģistikas centriem Krievijas dienvidos, izraisot ugunsgrēkus Dagestānā, Krasnodaras un Stavropoles apgabalos, kā arī Adigejā. Tā bija jau trešā nakts pēc kārtas, kad Ozon infrastruktūra kļuva par uzbrukuma mērķi.
Kas notika naktī uz 24. augustu
Vissmagāk cieta Ozon loģistikas centrs Mahačkalā, Dagestānas galvaspilsētā, kur drons trāpīja ap plkst. 5.00 pēc vietējā laika. Uzņēmums paziņoja, ka izcēlās ugunsgrēks, vairāki cilvēki guva ievainojumus, taču viņu dzīvībām briesmas nedraud. Noliktavas darbība tika apturēta uz nenoteiktu laiku. Dagestānas izpildošā vadītāja Fjodors Ščukins vēlāk apstiprināja, ka ugunsgrēks izcēlies pēc krītošu dronu atlūzu ietekmes Kumtorkalas rajonā.
Runa nav par mazu noliktavu — Mahačkalas komplekss atrodas Tjubes rūpniecības parkā un aizņem aptuveni 130 000 kvadrātmetru. Tas kalpo kā reģionāls mezgls visam Ziemeļkaukāzam un, pēc Ukrainas avotu ziņām, arī kā starptautiskās loģistikas punkts sūtījumiem uz Azerbaidžānu un Irānu. Tā zaudēšana, kaut vai īslaicīga, nozīmē būtisku traucējumu visai reģiona e-komercijas ķēdei.
Paralēli lielāks ugunsgrēks izcēlās Ozon centrā Jenemā, Krasnodaras apgabalā — tur darbinieki tika evakuēti, un upuru nebija. Krasnodaras apgabala gubernators Veņiamins Kondratjevs apstiprināja, ka drons nokrita uz noliktavas telpām un izraisīja aizdegšanos. Vēl divas noliktavas — Adigejskā, Adigejas republikā, un Ņevinnomisskā, Stavropoles apgabalā — tika evakuētas piesardzības nolūkos, taču bojājumus necieta.
Skaitļi, kas satrauca investorus
Ozon akcijas Maskavas biržā uzbrukuma dienā kritās līdz pat 12 procentiem. Vēl straujāk kritās akcijas uzņēmuma lielākajam akcionāram — privātā kapitāla fondam AFK Sistema —, kur zaudējumi sasniedza gandrīz 13 procentus. Tas ir spēcīgs signāls tam, ka tirgus šos uzbrukumus uztver nevis kā izolētu incidentu, bet gan kā daļu no plašākas, sistemātiskas kampaņas, kas var turpināties arī turpmāk.
Reuters ziņoja, ka Ukraina vērsusi uzbrukumus pret četriem Krievijas otrā lielākā tiešsaistes mazumtirgotāja Ozon loģistikas centriem, paplašinot dronu triecienu kampaņu pret Krievijas e-komercijas uzņēmumiem. Šis formulējums — “paplašinot kampaņu” — ir atslēgas vārds, kas palīdz saprast, kāpēc šis uzbrukums nav vienreizējs epizods, bet gan daļa no ilgākas, mērķtiecīgas stratēģijas.
Trešā nakts pēc kārtas — un ne pirmā reize
Šis nebija pirmais reizes, kad Ozon infrastruktūra nonākusi Ukrainas dronu uzmanības lokā. Kopš sestdienas, tātad trīs dienu laikā, kopumā skartas jau sešas Ozon iekārtas dažādos Krievijas reģionos. Tas liecina par pastāvīgu, atkārtotu triecienu modeli, nevis par gadījuma rakstura uzbrukumu — Ukrainas pusē acīmredzot pastāv skaidrs saraksts ar konkrētiem mērķiem, kurus tā sistemātiski apstrādā vairāku nakšu garumā.
Ukrainas bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi, pazīstams ar iesauku “Madjars”, apstiprināja, ka nakts uzbrukumā tikuši skarti Ozon objekti, taču nekonkretizēja precīzu skaitu vai atrašanās vietas. Tajā pašā naktī Ukrainas militārpersonas ziņoja arī par citiem trāpītiem mērķiem — Kamenskas rūpniecības kombinātu, kas saistīts ar aizsardzības nozari, un vienu MiG-29 iznīcinātāju.
Kāpēc tieši e-komercijas noliktavas
No pirmā acu uzmetiena var šķist dīvaini, ka militārā kampaņa mērķē uz interneta veikala noliktavām, nevis tikai uz acīmredzamiem militāriem objektiem — militārām bāzēm, munīcijas noliktavām vai rūpnīcām. Taču Ukrainas puses skaidrojums ir konsekvents jau vairākus mēnešus: šādās noliktavās, līdzās parastām patēriņa precēm, tiek uzglabātas arī tā sauktās duālā pielietojuma preces — droni, to sastāvdaļas un elektronika, kuru Krievija izmanto kara vajadzībām.
Šī loģika nav jauna. Jau agrāk Ukraina līdzīgā veidā vērsusi uzbrukumus pret cita liela Krievijas mazumtirgotāja — Wildberries — noliktavām, izmantojot tieši to pašu argumentāciju. Ozon tādējādi kļuvis par otro lielo Krievijas e-komercijas uzņēmumu, kas nonācis šāda veida uzbrukumu vidū, un tas liecina, ka Ukrainas militārā izlūkošana šo nozari uzskata par būtisku Krievijas militārās loģistikas ķēdes posmu, nevis tikai par civilu infrastruktūru.
Dagestāna — reģions, kur karš jau agrāk atstājis pēdas
Dagestāna ir viens no nemierīgākajiem Krievijas reģioniem, kur pēdējos gados jau notikuši vairāki lieli negadījumi un teroristiski uzbrukumi. 2023. gada augustā Mahačkalā notika liela gāzes uzpildes stacijas eksplozija, kurā gāja bojā 35 cilvēku un tika ievainoti vismaz 80. Reģiona iedzīvotāji tādējādi jau ir pieraduši pie ārkārtas situācijām, taču tagad tie saskaras ar pavisam citu apdraudējuma veidu — militāru triecienu no gaisa, kas sasniedz teritoriju, kura atrodas tūkstošiem kilometru no Ukrainas robežas.
Tieši šis attālums padara notikušo īpaši nozīmīgu. Dagestāna atrodas Kaspijas jūras piekrastē, tālu no Ukrainas frontes līnijas, un fakts, ka Ukrainas droni spēj sasniegt šādu attālumu un precīzi trāpīt konkrētā rūpniecības parkā, apliecina, cik būtiski pēdējā gada laikā pieaugušas Ukrainas tāldarbības dronu iespējas.
Kā reaģēja Krievijas puse
Krievijas oficiālās amatpersonas šoreiz uzbrukumus neapstrīdēja, kas pats par sevi ir zīmīgi. Gan Dagestānas, gan Krasnodaras apgabala vadītāji publiski apstiprināja notikušo, kaut arī izmantoja formulējumus, kas mazina uzbrukuma militāro raksturu — piemēram, runājot par “krītošām atlūzām”, nevis tiešu trāpījumu. Šāda retorika Krievijas oficiālajos paziņojumos par dronu uzbrukumiem kļuvusi ierasta pēdējo divu gadu laikā — tā ļauj vietējām varas iestādēm ziņot par notikušo, vienlaikus neradot iespaidu, ka pretgaisa aizsardzība pilnībā izgāzusies.
TASS, Krievijas valsts ziņu aģentūra, savā ziņojumā citēja Ozon paziņojumu, kurā uzņēmums norādīja, ka visas sistēmas darbojušās normāli un darbinieki tikuši savlaicīgi evakuēti. Uzņēmums arī informēja klientus, ka preces no skartās noliktavas uz laiku noņemtas no interneta veikala vitrīnas, jau esošie pasūtījumi tiks atcelti, un klienti saņems atmaksu. Tāpat Ozon paziņoja, ka īslaicīgi pārtraukusi jaunu sūtījumu pieņemšanu no pārdevējiem drošības apsvērumu dēļ.
Plašāks konteksts — Ukrainas tāldarbības kampaņa
Šis uzbrukums neveidojas izolēti no plašākas ainas. Pēdējo mēnešu laikā Ukraina pakāpeniski paplašinājusi savu dronu triecienu ģeogrāfisko tvērumu, sasniedzot arvien tālākus Krievijas reģionus — no naftas pārstrādes rūpnīcām līdz militārajiem lidlaukiem un tagad arī līdz civilās loģistikas infrastruktūrai, kas, pēc Kijivas ieskatiem, netieši atbalsta Krievijas militāro mašinēriju. Šī stratēģija atspoguļo plašāku militāro domāšanu — ja tiešā frontes līnijā panākumus gūt kļuvis grūtāk, ekonomiskā spiediena palielināšana dziļajā aizmugurē kļūst par alternatīvu ceļu, kā ietekmēt Krievijas spēju turpināt karu.
Vienlaikus šāda stratēģija nes sev līdzi arī risku. Trāpot civilajai infrastruktūrai, pat ja tur glabājas duālā pielietojuma preces, Ukraina pakļauj sevi kritikai par to, ka robeža starp militāriem un civiliem mērķiem kļūst arvien izplūdušāka. Rietumu sabiedrotie līdz šim šo kampaņu publiski nav nosodījuši, taču jautājums par to, kur precīzi novilkt robežu starp leģitīmu militāru mērķi un civilu infrastruktūru, paliek atklāts.
Ekonomiskās sekas Krievijai
Ozon un Wildberries kopā veido lielāko daļu Krievijas iekšzemes e-komercijas tirgus, un abu uzņēmumu darbība ir cieši saistīta ar ikdienas patēriņu miljoniem Krievijas iedzīvotāju. Regulāri uzbrukumi šādai infrastruktūrai rada ne tikai tiešus finansiālus zaudējumus uzņēmumiem, bet arī pakāpenisku uzticības eroziju iekšzemes tirgū — patērētāji sāk apzināties, ka pat ikdienišķa interneta iepirkšanās vairs nav pilnībā pasargāta no kara sekām, pat reģionos, kas atrodas simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no frontes.
Akciju kritums biržā ir tikai visredzamākā, tūlītējākā šo notikumu sekas. Ilgtermiņā šādi uzbrukumi var likt gan Ozon, gan citiem lieliem Krievijas uzņēmumiem pārskatīt savu loģistikas tīklu izvietojumu, novirzot kapacitāti prom no reģioniem, kas atrodas tuvāk potenciālajiem trieciena maršrutiem, un tas savukārt var palielināt piegādes izmaksas visā valstī.
Kāpēc šis stāsts svarīgs Latvijai
Latvijai kā NATO un Eiropas Savienības dalībvalstij, kas robežojas ar Krieviju, katrs solis, kas liecina par kara intensitātes vai ģeogrāfiskā tvēruma pieaugumu, ir tieši saistīts ar reģiona drošības situāciju. Ukrainas spēja sasniegt mērķus tik tālu Krievijas teritorijā — Dagestānā, tūkstošiem kilometru no Ukrainas — rāda, ka konflikta ģeogrāfija turpina paplašināties abos virzienos, un tas nozīmē arī lielāku neparedzamību visā reģionā, ieskaitot Baltijas valstu tuvumā esošos apgabalus.
Tāpat šis notikums atgādina, cik cieši mūsdienu karadarbība saistīta ar ekonomisko un digitālo infrastruktūru, nevis tikai ar tradicionālajiem militārajiem mērķiem. Latvijas uzņēmumiem un valsts iestādēm, kas strādā ar kritisko infrastruktūru, šis ir vēl viens atgādinājums par to, cik svarīga ir gan fiziskā, gan kiberdrošība — jo modernā konflikta robežas starp civilo un militāro jomu kļūst arvien mazāk skaidras.
Kas notiks tālāk
Ozon paziņojis, ka Mahačkalas noliktava paliks slēgta uz nenoteiktu laiku, kamēr uzņēmums izvērtēs bojājumu apmēru un lems par turpmāko rīcību. Ņemot vērā, ka tas jau trešā nakts pēc kārtas, kad uzņēmuma infrastruktūra kļūst par mērķi, ir pamats domāt, ka Ukraina turpinās šo kampaņu arī turpmākajās nedēļās, iespējams, paplašinot to arī uz citiem reģioniem vai uzņēmumiem, kas saistīti ar dubultā pielietojuma preču apriti.
Krievijas puses reakcija — publiska notikuma atzīšana, bet mīkstināta retorika par “krītošām atlūzām” — visticamāk turpināsies arī nākamajos incidentos, jo tā ļauj vienlaikus informēt sabiedrību un izvairīties no atklātas atzīšanas par pretgaisa aizsardzības nepilnībām. Investoriem un tirgus analītiķiem šis notikums kalpos kā vēl viens atgādinājums, ka Krievijas iekšējais ekonomiskais tirgus vairs nav pasargāts no kara ietekmes, un tas var ilgtermiņā ietekmēt arī ārvalstu un vietējo investoru uzticību Krievijas biznesa videi kopumā.
