Sirmiem matiem, nogurušs, ģērbies vienkāršā tumši zilā kreklā – tā ceturtdien tiesas zālē izskatījās cilvēks, kurš vēl pirms dažiem gadiem bija Ķīnas bagātākais iedzīvotājs un viens no ietekmīgākajiem valsts biznesa līderiem. Sju Ďajiņs (Xu Jiayin), kantoniešu valodā labāk pazīstams kā Huai Kajans (Hui Ka Yan), “Evergrande Group” dibinātājs, notiesāts uz mūža ieslodzījumu.
Šendžeņas Vidējās tautas tiesa spriedumu pasludināja 20. augustā – pieci gadi pēc brīža, kad kādreiz lielākais Ķīnas nekustamā īpašuma konglomerāts oficiāli sabruka parādu sloga dēļ, satricinot visu valsts ekonomiku un finanšu tirgus.
Latvijas lasītājam šis notikums var šķist tāls – Ķīnas nekustamā īpašuma tirgus ir citā mērogā un citā ekonomiskajā sistēmā nekā mūsu pašu tirgus. Taču vēsture, ko šodien noslēdz Šendžeņas tiesas spriedums, ir gadu desmitiem senas, agresīvas parādos balstītas izaugsmes brīdinājuma stāsts, kas aktuāls jebkurai ekonomikai – arī Latvijas –, kur nekustamā īpašuma nozare kādā brīdī sāk augt straujāk, nekā to var pamatot reālais pieprasījums un ienākumi.
Spriedums, ko nevar saukt par saudzīgu
Tiesa Sju piesprieda sodu par “vairākiem saistītiem noziegumiem”, konfiscēja visu viņa personīgo mantu un uz mūžu atņēma politiskās tiesības. Sešdesmit septiņus gadus vecais bijušais magnāts aprīlī atzina savu vainu apsūdzībās, kas ietvēra uzņēmuma mantas piesavināšanos, korporatīvo kukuļošanu, fondu līdzekļu nepareizu izmantošanu, krāpšanu līdzekļu piesaistē, nelegālu publisko noguldījumu pieņemšanu, nelegālu aizdevumu izsniegšanu un krāpšanu vērtspapīru izplatīšanā.
Tiesa savā paziņojumā norādīja, ka “Evergrande Group”, “Hengda Real Estate” un paša Huai Kajana noziedzīgās darbības “saistītas ar īpaši lielām summām un šokējošiem apstākļiem, radīja īpaši nozīmīgus ekonomiskos zaudējumus un īpaši lielu sociālo kaitējumu, tāpēc jāsoda stingri saskaņā ar likumu”.
Kopā ar Sju tiesāti vēl 56 cilvēki – valsts ziņu aģentūra “Xinhua” ziņoja, ka viņiem piespriesti sodi no 22 mēnešiem līdz 18 gadiem cietumā par “nelegālu publisko noguldījumu pieņemšanu, krāpšanu līdzekļu piesaistē un nelegālu līdzekļu izmantošanu”, kas saistīti ar “Evergrande” lietu. Nevienu no šiem cilvēkiem aģentūra publiski nenosauca vārdā.
Naudassodi, kas lauž Ķīnas tiesu vēstures rekordus
Finansiālā soda daļa ir pelnījusi atsevišķu uzmanību. “Evergrande Group” piespriests 8,82 miljardu juaņu (aptuveni 1,31 miljarda ASV dolāru jeb 1,12 miljardu eiro) naudassods, bet tās iekšzemes tirgus darbības nodaļai “Hengda Real Estate” piespriests vēl 7 miljardu juaņu (aptuveni 890 miljonu eiro) naudassods. Kopējā summa – 15,82 miljardi juaņu – tiek uzskatīta par vienu no lielākajām korporatīvajām naudas sodiem, kāds jebkad piespriests Ķīnas tiesas krimināllietā.
Tiesa arī norādīja, ka nelegāli iegūtie apsūdzēto ienākumi jāturpina piedzīt, bet, ja piedziņa nebūs pietiekama, tiks piemērota kompensācija. Citiem vārdiem, Ķīnas varasiestādes cenšas atgūt pēc iespējas vairāk līdzekļu, lai kā tas arī izdotos.
No nabadzības līdz Ķīnas bagātākajam cilvēkam
Sju Ďajiņa stāsts ir klasisks, gandrīz mitoloģisks vēstījums par pacelšanos no apakšas, cieši saistīts ar pašas mūsdienu Ķīnas ekonomikas attīstību. Dzimis pieticīgos apstākļos nemierīgā politiskā laikmetā, viņš pamazām pacēlās līdz pašām augstākajām ietekmes un bagātības virsotnēm – kļuva par Ķīnas Komunistiskās partijas augstākās politiskās konsultatīvās institūcijas locekli un 12. Ķīnas Tautas politiskās konsultatīvās konferences (CPPCC) pastāvīgās komitejas locekli.
“Evergrande Group” kļuva par Ķīnas nekustamā īpašuma nozares seju – uzņēmums veiksmīgi izmantoja gadu desmitiem ilgo nekustamā īpašuma uzplaukumu, solot miljoniem ķīniešu mājokļa īpašumtiesību sapni. Taču pieeja kredītam dramatiski sašaurinājās, kad valdība ieviesa ierobežojumus pārmērīgas aizņemšanās un spekulāciju apkarošanai.
Kā sabruka pasaules visvairāk parādā nonākušais uzņēmums
- gadā “Evergrande”, kļuvusi par pasaulē visvairāk parādā nonākušo nekustamā īpašuma uzņēmumu, oficiāli bankrotēja – nespēja turpināt maksājumus kreditoriem. Uzņēmuma saistības tobrīd sasniedza aptuveni 300 miljardus dolāru – summu, kuru grūti aptvert pat starptautisko finanšu tirgu mērogā.
Tiesa konstatēja, ka 2016.–2021. gadā “Evergrande” un pats Sju, būdams uzņēmuma vadītājs, “pārkāpa nacionālos likumus, veicot ilgstošu, liela mēroga finansiālu krāpšanu un citiem līdzekļiem mākslīgi palielinot aktīvus un slēpjot saistības”. Tiesa arī norādīja, ka puses, izmantojot kukuļošanu, “ieguva kontroli pār finanšu institūcijām” – nenorādot, pār kurām tieši institūcijām kontrole iegūta.
Sju un “Evergrande Group” atzīti par vainīgiem vairākās apsūdzībās – finansiālā krāpšanā, aktīvu mākslīgā palielināšanā un saistību slēpšanā, nelegālā publisko noguldījumu pieņemšanā, krāpšanā līdzekļu piesaistē un nelegālā svarīgas informācijas neatklāšanā.
Krīze, kas satricināja visu Ķīnas ekonomiku
“Evergrande” sabrukums nebija izolēts notikums – tas kļuva par katalizatoru plašākam Ķīnas nekustamā īpašuma nozares satricinājumam, kas testēja otrās lielākās pasaules ekonomikas noturību un radīja draudus globālam finansiālas inficēšanās efektam. Kopā ar citu lielo nekustamā īpašuma milžu krīzēm “Evergrande” sabrukums kļuva par simbolisku momentu, kas iezīmēja ilgi turpinājušās Ķīnas būvniecības uzplaukuma beigas.
Spriedums, kas pasludināts piecus gadus pēc sākotnējā bankrota, iezīmē svarīgu brīdi joprojām turpinošajā Ķīnas nekustamā īpašuma krīzē, kura šo gadu laikā būtiski ietekmējusi patērētāju uzticēšanos un valsts ekonomikas kopējo izaugsmes tempu – krīzē, kuras atbalsis, caur pasaules izejvielu un finanšu tirgiem, netieši sasnieguši arī Eiropu un tādas nelielas, atvērtas ekonomikas kā Latvijas.
Kā izskatījās Sju pēdējā publiskā parādīšanās
Sju publiski nebija redzēts kopš 2023. gada – viņa pazušana no publiskās telpas pati par sevi kļuva par spekulāciju objektu Ķīnas un starptautiskajos medijos. Tāpēc Šendžeņas Vidējās tautas tiesas publicētās fotogrāfijas, kurās Sju attēlots ģērbies zilā kreklā, stāvot starp diviem amatpersonām, kamēr viņam nolasa spriedumu, kļuva par pirmo uzticamo vizuālo apstiprinājumu tam, kā viņš izskatās trīs gadus pēc pēdējās publiskās parādīšanās.
Kontrasts starp bijušo un pašreizējo Sju tēlu sociālajos tīklos izplatījās ļoti ātri – ceturtdien plaši dalīta “pirms un pēc” fotomontāža, kas pretstata kādreiz pašpārliecinātu miljardieri ar sirmiem matiem un nogurušu izskatu, kāds apsūdzētais bija redzams tiesas zālē.
Kāpēc šis spriedums svarīgs tālu ārpus Ķīnas robežām
Lai gan Sju Ďajiņa lieta formāli ir Ķīnas iekšējas krimināltiesvedības jautājums, tās atbalsis sasniedz daudz plašāku auditoriju. “Evergrande” krīze kļuva par vienu no spilgtākajiem piemēriem, kas ilustrē, kā Ķīnas ekonomikas izaugsmes modelis, gadu desmitiem balstīts uz agresīvu aizņemšanos nekustamā īpašuma nozarē, galu galā saskārās ar savām robežām.
Starptautiskiem investoriem un ekonomikas analītiķiem šis spriedums sūta skaidru signālu – Ķīnas varasiestādes turpina stingri sodīt par finansiāliem pārkāpumiem valsts lielākajās korporācijās, pat ja tas nozīmē viena no bagātākajiem un ietekmīgākajiem valsts biznesa līderiem publisku, simbolisku beigu. Šāda stingra nostāja, no vienas puses, var tikt vērtēta kā signāls tirgum, ka līdzīgi pārkāpumi nākotnē netiks toleranti. No otras puses, tā arī atgādina, cik trausla var būt pat vislielākā mēroga biznesa impērija, ja to balsta mākslīgi uzpūsti aktīvi un slēptas saistības – mācība, kas nav sveša arī Latvijas nekustamā īpašuma tirgus dalībniekiem, kuri paši pieredzējuši sava mazāka mēroga uzplaukuma un krituma ciklu 2000. gadu vidū.
Miljoni nepabeigtu dzīvokļu – patiesā krīzes cena
Vērts atcerēties arī šī stāsta cilvēcisko pusi, kas bieži paliek finanšu virsrakstu ēnā. “Evergrande” krīze skāra ne tikai starptautiskos kreditorus un investorus, bet arī miljoniem parastu Ķīnas iedzīvotāju, kas samaksājuši par dzīvokļiem būvēs, kuras apstājās uzņēmuma finansiālo problēmu dēļ. Sociālajos tīklos parādījušies “Evergrande” mājokļu īpašnieku komentāri atspoguļo šo, daudz mazāk abstrakto krīzes pusi – cilvēkus, kas samaksājuši uzkrājumus par mājokli, kurš tā arī palicis nepabeigts vai uzbūvēts ar lielu kavēšanos.
Šī dimensija izskaidro, kāpēc tiesas lēmums Ķīnas iekšienē guva tik plašu atbalsi – spriedums ne tikai soda bijušo magnātu, bet arī simboliski atspoguļo tūkstošu ģimeņu vilšanos, kas piedzīvota pēdējo piecu gadu laikā.
Kas gaidāms tālāk
Spriedums Sju Ďajiņam, visticamāk, nekļūs par pēdējo šāda veida gadījumu Ķīnas nekustamā īpašuma nozarē. Valsts varasiestādes turpina stingrināt kontroli pār lielajiem būvniecības un nekustamā īpašuma uzņēmumiem, cenšoties izvairīties no līdzīgām krīzēm nākotnē un atjaunot patērētāju un investoru uzticēšanos nozarei, kas ilgu laiku bija viens no svarīgākajiem Ķīnas ekonomikas izaugsmes dzinējiem.
Pagaidām skaidra ir viena lieta – Sju Ďajiņa stāsts, no nabadzīgas bērnības līdz Ķīnas bagātākā cilvēka statusam un tagad līdz mūža ieslodzījumam ar pilnībā konfiscētu mantu, kļūs par vienu no spilgtākajiem simboliem, kas ilustrē, cik ātri var sabrukt pat vislielākā, šķietami nesagraujamā biznesa impērija, kad tās pamati izrādās celti uz krāpšanas un slēptiem parādiem.
Kategorija: Bizness / Starptautiskā ekonomika
