Detonators nenostrādāja. Tik tas – viena nejauša tehniska kļūme – šķīra Leipcigas–Halles lidostu no scenārija, kādu Vācija vēl nebija pieredzējusi. Sprāgstvielām pilnais drons, kas atrasts blakus ukraiņu kravas lidmašīnai, vienkārši nespēja detonēt. Ne tāpēc, ka kāds paspēja to laikus apturēt. Vienīgi tāpēc, ka viena nelieliela mehāniska detaļa nenostrādāja tā, kā bija ieplānots.
Šis stāsts Latvijai nav tikai vēl viena ziņa par tālu notikumu. Rīgas lidosta, tāpat kā Leipcigas–Halles, ir daļa no tā paša NATO militārā transporta un loģistikas tīkla, un tieši šāda veida infrastruktūra – lidostas, noliktavas, remonta darbnīcas, kas apkalpo Ukrainai paredzēto militāro palīdzību – ir tā, ko pēdējo nedēļu incidenti Vācijā un Itālijā parāda kā jaunu, aktīvu mērķi.
“Tas ir jauns draudu scenārijs”
5 augusta naktī, tuvojoties pusnaktij, Leipcigas–Halles lidostas darbinieki netālu no dienvidu skrejceļa, pie kravu termināļa, atklāja dronu ar piestiprinātu sprāgstošu ierīci un detonatoru. Objekts atradās vos dažus metrus no Ukrainas “Antonov Airlines” kravas gaisa kuģa. Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints incidentu raksturoja nepārprotami – tas ir jauns draudu scenārijs valstij.
“Dronu novērošanu, dronu draudus, arī hibrīdā kontekstā, mēs pazīstam no pagātnes,” trešdien žurnālistiem sacīja Dobrints. “Tas, ka lidostā parādās ar sprāgstvielām bruņots drons, ir jauns draudu scenārijs.” Vēlāk tajā pašā nedēļā ministrs vēl vairāk pastiprināja savu vēstījumu, paziņojot, ka pastāv pamats uzskatīt – runa ir par nopietnu, drošībai nozīmīgu incidentu, kas tiek vērtēts kā hibrīduzbrukuma scenārijs.
Vācijas dienas laikraksts “Bild” ziņoja, ka izmeklētāji uzskata – tieši tehniska kļūme, nevis kāda apzināta iejaukšanās, neļāva ierīcei detonēt. Šī detaļa ir viens no visnemierīgākajiem incidenta aspektiem. Tas nozīmē, ka sprādziens patiesībā bija ieplānots un tehniski sagatavots, bet tā neizdošanās bija atkarīga no nejaušības, nevis no drošības sistēmu efektivitātes – arguments, kas aktuāls arī jebkurai citai NATO lidostai, kura apkalpo Ukrainai paredzēto militāro kravu, ieskaitot Latvijas gaisa telpā un lidostās notiekošo tranzītu.
Drēzdenes prokuratūra un Saksijas zemes kriminālpolicija kopīgā paziņojumā apstiprināja, ka incidents klasificēts kā valsts drošības lieta, un sabotāžas iespēja netiek izslēgta. Incidenta dēļ lidosta daļu nakts bija uz laiku slēgta, vairāki lidojumi, ieskaitot pasažieru reisu, tika novirzīti uz citām lidostām. Ceturtdien lidosta jau darbojās ierastā režīmā.
Krava, kas maina visu
Visnemierīgākā šī notikuma detaļa atklājās tikai pēc dažām dienām, kad Vācijas mediji, atsaucoties uz vācu izdevumiem WDR, NDR un “Süddeutsche Zeitung”, atklāja konfidenciālā policijas ziņojuma saturu. Viena no “Antonov” kravas lidmašīnām, pie kuras tika atrasts ar sprāgstvielām bruņotais drons, bija kravota ar munīciju, kas, šķiet, nesen pirms tam bija atvesta no Francijas un bija paredzēta tālākai transportēšanai.
Citiem vārdiem – tā nebija nejauša lidmašīna kravu laukumā. Tas bija konkrēts, militāro munīciju pārvadājošs gaisa kuģis, un drons atradās nevis pie jebkuras lidmašīnas, bet tieši pie tās, kas tobrīd veda bruņojumu, visticamāk, paredzētu tālākai transportēšanai Ukrainas virzienā – tāda paša veida munīciju, kāda ceļo arī caur citiem Eiropas loģistikas mezgliem, ieskaitot Baltijas valstis.
Izmeklētāji atklāja arī agrāku, līdz šim publiski neizziņotu epizodi – 28. jūlija vakarā, ap plkst. 23:42, lidostas darbinieki pamanīja dronu, kas planēja virs zemes starp diviem “Antonov” kravas lidmašīnām. Tiesībsargājošo iestāžu ziņojumā minēts pat “kontakts starp dronu un darbinieku”, pēc kura drons nokrita zemē. Īpaši satrauc tas, ka, pēc ziņojuma teiktā, lidostā ierīkotā dronu novēršanas sensoru sistēma šo gaisa kuģi iepriekš vispār nebija fiksējusi.
Kāpēc tieši Leipciga–Halle
Leipcigas–Halles lidosta nav nejaušs punkts kartē. Tā ir viena no nozīmīgākajām Eiropas kravu lidostām un būtisks militārā transporta mezgls. Tieši šeit darbojas Stratēģiskā gaisa transporta starptautiskā risinājuma (SALIS) programma, ko pārvalda NATO Atbalsta un apgādes aģentūra (NSPA). Šīs sadarbības ietvaros deviņas NATO valstis šobrīd nodrošina piekļuvi “Antonov An-124-100” transporta lidmašīnām, kas paredzētas īpaši smagām vai lielgabarīta kravām, kuras nav iespējams pārvadāt ar mazākiem militārajiem transportlīdzekļiem, piemēram, “Airbus A400M”.
2021 gadā NSPA un uzņēmums “Antonov Logistics SALIS”, kura galvenā mītne atrodas tieši Leipcigas–Halles lidostā, parakstīja piecu gadu līgumu, kas garantē dalībvalstīm piekļuvi vairākām “Antonov” lidmašīnām, kuras atkarībā no steidzamības var tikt sagatavotas nosūtīšanai dažu dienu laikā. Kopš Krievijas 2022. gadā sāktā plaša mēroga kara pret Ukrainu lidosta kļuvusi vēl nozīmīgāka – tā kā regulāra “Antonov” flotes darbība Ukrainā ir īpaši ierobežota, tieši Leipciga kļuvusi par vienu no svarīgākajām “Antonov Airlines” bāzēm ārpus Ukrainas, kur izveidotas tehniskās apkopes jaudas un tiek būvēts jauns, liels apkopes angārs.
Drošības eksperts Niko Lange, komentējot incidentu Vācijas raidorganizācijai ZDF, tieši šajā kontekstā vērtē jaunāko notikumu – kā loģisku, lai arī nemierinošu, turpinājumu tam, kāpēc tieši šī konkrētā vieta atkārtoti kļūst par iespējamas sabotāžas mērķi.
Droni virs “Patriot” darbnīcām
Vien divas dienas pēc incidenta lidostā, ceturtdienas vakarā ap plkst. 22, drošības dienesti Bundesvēra bāzē Mehernihā, Rietumvācijā, netālu no Beļģijas robežas, konstatēja divus dronus, kas lidoja virs teritorijas. Bundesvēra Apvienoto spēku vadības pārstāve apstiprināja incidentu, uz vietu tika izsaukta militārā policija, vēlāk izmeklēšanu pārņēma Eiskirhenes civilā policija.
Mehernihas bāze nav parasta noliktava. Tas ir liels Bundesvēra loģistikas centrs, kurā izveidots aptuveni 130 metrus dziļš, īpaši apsargāts pazemes komplekss, kas aizņem apmēram 30 tūkstošus kvadrātmetru un kurā glabāts militārais aprīkojums un rezerves daļas. Vissvarīgākais – šeit strādā Bundesvēra speciālisti, kas atbild par amerikāņu ražojuma “Patriot” gaisa aizsardzības sistēmu apkopi un remontu. Pašā Vācijas armijā šis objekts tiek dēvēts par “Patriot-Werft” – “Patriot darbnīcām” – un uzskatīts par vienīgo šāda veida objektu visā Eiropā.
Tas, ka droni parādījās tieši virs viena no svarīgākajiem Eiropas gaisa aizsardzības remonta centriem, ir grūti uzskatīt par nejaušību, jo īpaši zinot, ka tas nebija pirmais reizē.
“Tie atkal lido”
Vācijas mediji, atsaucoties uz drošības uzņēmuma darbinieku novērojumiem, atklāja vēl agrāku, mazāk zināmu epizodi – naktī pirms 1. augusta, starp plkst. 22 un 5, virs Mehernihas tika fiksēti pat seši atsevišķi dronu lidojumi. Bundesvēra militārā policija, kas vienu incidentu novēroja no aptuveni četrdesmit metru attāluma, sākotnēji identificēja aparātu kā “Fly-380” tipa vertikālās pacelšanās un nosēšanās (VTOL) dronu – ierīci, kuras spārnu plātums sasniedz apmēram 3,8 metrus, darbības rādiuss – līdz 400 kilometriem, ātrums – līdz 150 km/h, bet celtspēja – vairāk nekā 10 kilogramu kravas.
Šādi tehniskie parametri paši par sevi rada satraukumu – tā nav amatieru, veikalā nopirkta rotaļlieta, bet profesionāla līmeņa ierīce, kas spēj nolidot simtiem kilometru un nest ievērojamu kravu. Izmeklētāji, pēc ziņojumiem, nav atraduši pierādījumus, ka incidentu izraisījis civils ģeodēziskais drons, kas nejauši nomaldījies teritorijā. Policija izmeklē iespējamu nelegālu militāro objektu, bruņojuma sistēmu un ierobežotas pieejas zonu novērošanu.
- augustā virs tās pašas bāzes atkal tika fiksēti seši nezināmas izcelsmes dronu lidojumi – šoreiz starp plkst. 22 vakarā un 5 no rīta. Viens no droniem, pēc ziņojumiem, vairākas reizes lidoja tieši virs uz vietu ieradušos policijas darbinieku galvām. Tas vairs nav atsevišķs incidents, bet atkārtojošs modelis, kas liecina par mērķtiecīgu, nevis nejaušu interesi par šo konkrēto objektu.
Maskavas reakcija – jau dzirdēts scenārijs
Krievijas vēstniecība Vācijā piektdien Leipcigas incidentu nosauca par jaunu “antikrieviskās histērijas vilni” Vācijā. Šāda reakcija ir standarta Kremļa atbildes shēma, kas atkārtojas ikreiz, kad Rietumu valstis publiski izvirza aizdomas par Krievijas lomu līdzīgos notikumos. Neviena oficiāla Vācijas amatpersona pagaidām nav sniegusi galīgu, apstiprinātu secinājumu par to, kas konkrēti stāv aiz šiem incidentiem – izmeklēšana turpinās, un pretizlūkošanas institūcijas aktīvi pēta iespējamu ārvalstu dalībnieku iesaisti.
Itālija – citāda uzbrukuma forma, tas pats mērķis
Kamēr Vācijā drošības dienesti analizē dronu incidentus, Itālijā 13. augustā, ap plkst. 15 pēc vietējā laika, notika citāda rakstura, taču stratēģiski līdzīgs notikums. Kolferes pilsētiņā, aptuveni 40–60 kilometru uz dienvidaustrumiem no Romas, “KNDS Ammo Italy” munīcijas rūpnīcas pulvera presēšanas cehā izcēlās ugunsgrēks, kas drīz pārauga spēcīgā sprādzienā, kas bija dzirdams kilometru attālumā.
Sprādziens notika brīdī, kad ugunsdzēsēji un policija jau atradās objektā, reaģējot uz sākotnējo ugunsgrēku – tas nozīmē, ka avārijas dienesti bija tuvumā jau pirms pašas detonācijas. Neviens cilvēks negāja bojā. Rūpnīca, agrāk pazīstama kā “Simmel Difesa”, bet tagad piederoša francūžu–vācu aizsardzības koncernam KNDS, tobrīd darbojās samazinātā, vasaras atvaļinājumu režīmā – objektā bija tikai aptuveni 24 darbinieki, visi viņi laikus sasniedza noteiktās drošās zonas saskaņā ar evakuācijas protokoliem.
“Tā būtu bijusi traģēdija”
Kolferes mērs Džūlio Kalamita žurnālistiem sniedza vērtējumu, kas visprecīzāk atspoguļo, cik tuvu bija daudz lielākai katastrofai: ja sprādziens būtu noticis nevis vasaras atvaļinājumu laikā, kad rūpnīca darbojas ar samazinātu personālu, tā būtu bijusi traģēdija. Mēram nācās nomierināt iedzīvotājus arī sociālajā tīklā “Facebook”, kur viņš rakstīja, ka situācija ir kontrolēta, vienlaikus lūdzot neizplatīt neapstiprinātu informāciju – cita starpā atgādinot par 2007. gadā notikušu avāriju tajā pašā vietā, kuras detaļas, pēc viņa teiktā, atkal sākušas cirkulēt internetā kā šķietami saistītas ar pašreizējo incidentu.
KNDS oficiālā paziņojumā apstiprināja, ka sācis savu iekšējo izmeklēšanu par sprādziena apstākļiem. Velletri prokuratūra atvēra lietu, kā sākotnējo darba versiju norādot rūpniecisku avāriju – precīzs tehniskais sprādziena avots, vai tā bija iekārtu kļūme, vai procesa kļūda pulvera presēšanas līnijā, pagaidām nav noteikts. Spekulācijas par iespējamu sabotāžu internetā izplatījās ātri, taču varasiestādes pagaidām nav sniegušas šo versiju apstiprinošus pierādījumus.
Kāpēc tieši šī rūpnīca svarīga Ukrainai
“KNDS Ammo Italy” nav ierasts rūpniecības objekts. Uzņēmums piegādā vidēja un liela kalibra munīciju vairāk nekā četrdesmit pasaules valstīm, un tā ražotās 155 mm artilērijas munīcijas partijas, saskaņā ar Eiropas Aizsardzības aģentūras 2023. gada kopīgā līguma dokumentiem, kurus citē “Reuters”, ir tieši saistītas ar Eiropas centieniem papildināt Ukrainai piegādātās artilērijas munīcijas krājumus.
Septiņas Eiropas Savienības dalībvalstis līdz 2023. gada oktobrim jau bija iesniegušas pasūtījumus saskaņā ar aģentūras kopīgo 155 mm munīcijas iepirkuma mehānismu – sistēmu, kas aptver pilnus šāviņus un to komponentus tādām sistēmām kā “CAESAR”, “Krab”, “Panzerhaubitze 2000” un “Zuzana” pašgājēju haubices. Papildus artilērijas munīcijai Ukraina no KNDS grupas saņem arī citas bruņojuma sistēmas – “Caesar” artilērijas lielgabalus, “Gepard” pašgājējus pretgaisa tankus, kā arī “PzH 2000” bruņotās haubices. Uzņēmums savu pirmo biroju Ukrainā atvēra jau 2025. gada oktobrī.
Kad sakritības uzkrājas
Vērtējot šos trīs notikumus atsevišķi, katram ir savs, tehniski ticams izskaidrojums – detonatora kļūme, drona izcelsmes neskaidrība, rūpnieciska avārija pulvera presēšanas līnijā. Taču, saliekot tos vienā nedēļā, veidojas modelis, ko vairs nevar ignorēt: kravu lidosta, kas nodrošina militāro loģistiku Ukrainai; militārā bāze, kas remontē gaisa aizsardzības sistēmas; rūpnīca, kas ražo artilērijas munīciju Ukrainai. Trīs dažādi objekti, trīs dažādas valstis, viena nedēļa – un visi trīs tieši saistīti ar atbalstu Kijivai.
Vācijas iekšlietu ministrs jau nosaucis Leipcigas incidentu par jaunu draudu scenāriju. Jautājums, uz kuru Eiropas drošības dienestiem, ieskaitot arī Baltijas valstu drošības un pretizlūkošanas iestādes, nāksies atbildēt tuvākajā laikā, ir šāds: cik daudz vēl līdzīgu “tehnisko kļūmju” un “rūpniecisko avāriju” jāsakrājas, lai tās oficiāli tiktu atzītas nevis par atsevišķiem incidentiem, bet par vienu, mērķtiecīgu kampaņu, kas var sasniegt jebkuru NATO valsti, kas atbalsta Ukrainu – arī Latviju.
