Viens bojāgājušais. Seši ievainoti. Apturēta naftas pārstrādes rūpnīca. Elektroapgādes avārija, kas atstāja melnu dūmu mākoņus virs rūpnieciskā rajona. Un tas viss – vienas vienīgas ceturtdienas rīta laikā, vienā vienīgā ostā.
Latvijai, kurai enerģētiskā drošība un kritiskās infrastruktūras aizsardzība pēdējos gados kļuvušas par ikdienas drošības politikas tēmu – no Inčukalna gāzes krātuves līdz Baltijas jūras kabeļiem un cauruļvadiem –, notikums Roterdamā nav tikai stāsts par tālu Nīderlandes ostu. Tas ir atgādinājums, cik ātri vienā rītā var sabrukt uzticība infrastruktūrai, kuru miljoni eiropiešu, ieskaitot latviešus, uzskata par pašsaprotamu.
- augustā, dažas stundas pēc pirmā signāla par problēmām, Roterdamas osta – lielākā Eiropā un viena no nozīmīgākajām pasaulē – pārvērtās par ainu, kurā īsā laikā sakrājās tik daudz incidentu, ka pat paši izmeklētāji sākotnēji ar grūtībām spēja tos atšķirt vienu no otra.
Rīts, kas sākās ar dūmiem
Viss sākās ap plkst. 9 no rīta Botlekas rajonā – vienā no intensīvāk rūpnieciski izmantotajām Roterdamas ostas zonām. Bojāts transformators izraisīja ugunsgrēku apakšstacijā, un līdz ar to – lielu elektroapgādes traucējumu. Tīkla operatora “Stedin” datiem, bojātā transformatora remonts varēja ilgt no dažām stundām līdz veselai diennaktij.
Elektrības zuduma dēļ “ExxonMobil” naftas pārstrādes rūpnīca, kuras jauda sasniedz apmēram 191 tūkstoti barelu diennaktī, bija spiesta nekavējoties apturēt ražošanu un sākt dedzināt liekās gāzes plūsmas – procesu, kas pazīstams kā “flaring” un parasti redzams kā spilgtas liesmas virs rūpnīcas skursteņiem. ICIS redzēta vēstule apstiprināja, ka pilnībā bez elektrības palika arī biodīzeļa rūpnīca “Viterra Botlek”, kopā ar vēl astoņiem uzņēmumiem, kas darbojas Welplaatweg zonā.
No malas raugoties, situācija izskatījās pēc rūpnieciskā rajona haosa – melni dūmu mākoņi, apstādinātas rūpnīcas, traucēta elektroapgāde. Vietējie iedzīvotāji zvanīja avārijas dienestiem, satraukti par notiekošo.
Otrs trieciens – jau ar upuriem
Kamēr Botlekas rajonā vēl tika risināta elektrības problēma, aptuveni desmit kilometru tālāk, Moezelvegas ielā, ap plkst. 11:30 notika daudz nopietnāks incidents. “Gunvor Energy” objektā, kur nolīgta apkopes komanda tobrīd atvienoja cauruļvadus no viena no degvielas rezervuāriem, izcēlās sprādziens.
Nīderlandes policija apstiprināja – viens cilvēks gāja bojā, vēl seši ievainoti. Uz vietu ieradās medicīniskais helikopters ar traumatoloģijas komandu, strādāja vairākas ugunsdzēsības vienības. “Gunvor” pārstāvis norādīja, ka “incidents” noticis apkopes darbu laikā uz viena no krātuves rezervuāriem. Uz paša rezervuāra redzamas bojājumu pazīmes. Darba inspekcija nekavējoties sāka savu izmeklēšanu.
Oficiālā versija: nesaistīti gadījumi
Viens no svarīgākajiem šī incidenta aspektiem ir iestāžu oficiālā nostāja, ka visi trīs tajā pašā dienas rītā notikušie incidenti savstarpēji nav saistīti. Roterdamas ostas administrācija publicēja paziņojumu, kurā skaidri teikts: šis notikums risinājies Botlekas rajonā, bet “Gunvor Energy” incidents – aptuveni desmit kilometru tālāk; balstoties uz šobrīd pieejamo informāciju, elektroapgādes traucējums Botlekas rajonā un notikums “Gunvor Energy” objektā, šķiet, nav saistīti.
Nīderlandes policija arī paziņoja, ka neredz tiešas sabotāžas pazīmes – incidents raksturots kā iespējams nelaimes gadījums darba vietā. Šāds izskaidrojums no pirmā acu uzmetiena nomierina. Taču jāatzīst arī cits, grūti noliedzams fakts – sākotnējās bažas par hibrīdkaru patiešām bija augstas, un ne bez pamata.
Kāpēc šāda sakritība vispār rada jautājumus
Jāsaprot konteksts, kādā šis rīts risinājās. Nīderlandes gāzes krātuves, saskaņā ar “Reuters” datiem, tobrīd bija piepildītas tikai aptuveni 40 procentu apmērā – rādītājs, kas pats par sevi ir zems, tuvojoties ziemas sezonai. Tas pats attiecas arī uz Latviju un pārējām Baltijas valstīm, kur Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildījuma līmenis pirms apkures sezona ik gadu kļūst par publiskas uzmanības objektu. Vienlaikus visa Eiropa jau vairākus mēnešus vēro enerģētikas tirgus spriedzi, kas saistīta ar Tuvo Austrumu traucējumiem, jo īpaši Hormuzas šauruma krīzi, kuras dēļ pasaules naftas cenas tāpat pieaug.
Šādā kontekstā jebkurš negaidīts liela Eiropas enerģētikas mezgla traucējums automātiski izraisa divkāršu reakciju – pirmkārt, tiešas bažas par degvielas piegādi, otrkārt, neizbēgamu jautājumu, vai tā ir nejaušība, vai mērķtiecīgs uzbrukums. Trīs dažādi incidenti dažu stundu laikā vienā objektā, neatkarīgi no tā, vai tie patiešām nav saistīti cēloniski, paši par sevi rada iespaidu, ko oficiāli noliegumi uzreiz neizkliedē – un tieši šāda veida neuzticēšanās pēdējos gados vērojama arī Baltijas jūras reģionā pēc atkārtotiem kabeļu un cauruļvadu bojājumu gadījumiem.
Roterdama – ne jebkura osta
Lai saprastu, kāpēc tieši šis objekts rada tik lielas bažas, jāizvērtē tā patiesais mērogs. Roterdamas osta ik gadu apstrādā aptuveni 430–440 miljonus metrisko tonnu kravu – tas ir lielākais loģistikas un enerģētikas mezgls visā Eiropā. Ostā darbojas plašs enerģētikas infrastruktūras tīkls, ieskaitot “Shell” Pernisas naftas pārstrādes rūpnīcu, kuras jauda sasniedz apmēram 404 tūkstošus barelu dienā, kā arī “ExxonMobil” un citu lielo enerģētikas kompāniju objektus.
Tieši šī mēroga dēļ jebkurš traucējums Roterdamā automātiski rada plašāku atbalsi nekā līdzīgs incidents mazākā ostā. Eiropas dabasgāzes pārvades dati tajā dienā uzrādīja īslaicīgu gāzes plūsmas samazinājumu no Roterdamas “Gate” sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, kam sekoja nestabilas, svārstīgas plūsmas. Latvijai, kas savu gāzes apgādi lielā mērā balsta uz reģionālajiem SDG termināļiem un Inčukalna krātuvi, šāda veida svārstības Eiropas gāzes tirgū tieši ietekmē arī iekšzemes cenu un piegādes drošības aprēķinus. Pagaidām nav skaidrs, vai šīs svārstības bija saistītas ar sprādzienu vai ar atsevišķi notiekošajām elektrības problēmām citā izklaidus izvietotā ostas kompleksa daļā.
Ostas administrācija apstiprināja, ka SDG termināļi paši par sevi netika skarti, bet “Shell” pārstāvji paziņoja, ka viņu darbība ostā palikusi neietekmēta un norisinājusies ierastā režīmā – līdzīgi ziņoja arī “BP”.
Trešais incidents, ko viegli aizmirst
Vērts pieminēt arī trešo, mazāk zināmo tās pašas dienas epizodi – Māsflaktes rūpnieciskajā zonā aizdegās augstsprieguma apakšstacija. Sākotnējie ziņojumi liecina, ka ugunsgrēku varēja izraisīt sprieguma lēciens. Lai arī šis incidents saņēmis mazāk uzmanības nekā nāvējošais sprādziens “Gunvor” objektā, tas papildina tās pašas dienas ainu – vēl viens ar elektrības infrastruktūru saistīts traucējums, vēl viens “neizskaidrots apstāklis”, kas pievienots jau tā garajam sarakstam.
Kad oficiālais izskaidrojums nenovērš satraukumu
Svarīgi būt godīgiem ar faktiem – ne policija, ne ostas administrācija, ne enerģētikas uzņēmumi nav sniegusi nekādus pierādījumus, kas apstiprinātu tīšu sabotāžu. Gluži pretēji, visi pieejamie dati liecina, ka katram incidentam bijis savs, atsevišķs tehnisks cēlonis – bojāts transformators apakšstacijā un, iespējams, nepareizi veikti cauruļvadu atvienošanas darbi apkopes laikā.
Taču tieši šāda situācija – kad vairākas tehniski izskaidrojamas avārijas sakrājas dažu stundu laikā stratēģiski svarīgākajā Eiropas enerģētikas mezglā, turklāt laikā, kad kontinents un tā tuvākie kaimiņi, ieskaitot Baltijas valstis, un tā jau nervozi vēro katru enerģētikas tirgus svārstību – kļūst par daļu no jaunās Eiropas realitātes. Nav svarīgi, vai katrs atsevišķais incidents patiešām nav saistīts ne ar kādu ārēju iejaukšanos. Pats fakts, ka šāda interpretācija vispār kļūst par pirmo, dabisko jautājumu, liecina, cik jutīga Eiropas sabiedrība un institūcijas kļuvušas pēc vairākiem gadiem, kas pavadīti, vērojot dokumentētus sabotāžas gadījumus visā kontinentā – arī Baltijas jūrā, kur pēdējo divu gadu laikā bojāti vairāki starpvalstu kabeļi un cauruļvadi.
Mācība par infrastruktūras trauslumu
Neatkarīgi no incidentu galīgā cēloņa, Roterdamas rīts atklāja daudz svarīgāku, ilgtermiņa patiesību – cik trausla var būt pat vislabāk aizsargātā, modernākā Eiropas enerģētikas infrastruktūra. Viens bojāts transformators spēja apturēt vienu no lielākajām reģiona naftas pārstrādes rūpnīcām. Viens nelaimes gadījums apkopes darbu laikā atņēma cilvēka dzīvību un ievainoja vēl sešus. Un tas viss notika nevis kara vai krīzes laikā, bet parastā, ar plānotiem darbiem iezīmētā ceturtdienā.
Šāda trausluma mācība ir īpaši aktuāla pašreizējā kontekstā, kad Eiropa vienlaikus risina vairākus enerģētikas drošības izaicinājumus – no Krievijas sabotāžas draudiem un dokumentētiem incidentiem valstīs, kas sniedz atbalstu Ukrainai, līdz Hormuzas šauruma krīzei, kas apdraud pasaules naftas un gāzes tirgu. Latvijai, kas kopš 2022. gada pilnībā pārtraukusi Krievijas gāzes importu un paļaujas uz reģionālo infrastruktūru un tirgu, šāda veida notikumi Rietumeiropā nav abstrakti – tie tieši ietekmē cenas un piegādes drošību pašu mājās. Katrs jauns, pat tehnisks incidents lielajos enerģētikas mezglos tikai nostiprina vispārējo izpratni – kritiskā infrastruktūra Eiropā ir daudz ievainojamāka, nekā gribētos domāt.
Kas gaidāms tālāk
Darba inspekcija turpina izmeklēšanu par nāvējošo sprādzienu “Gunvor Energy” objektā, cenšoties noskaidrot, kas tieši notika cauruļvadu atvienošanas laikā. Tīkla operators “Stedin” analizē transformatora bojājuma cēloņus Botlekas rajonā. Kamēr šīs izmeklēšanas nav pabeigtas, galīgas, visus jautājumus slēdzošas atbildes nav – paliek tikai oficiāli paziņojumi, ka incidenti nav saistīti, un plašāks, grūti izkliedējams satraukums, kas izriet no paša fakta, ka tie visi notika tajā pašā dienā, tajā pašā stratēģiski nozīmīgākajā Eiropas ostā.
Elektrība skartajiem uzņēmumiem tika pakāpeniski atjaunota līdz pēcpusdienai, taču papildu gāzes dedzināšanai “ExxonMobil” objektā, pēc ziņojumiem, bija jāturpinās vēl vairākas dienas pēc incidenta. Šāds ietekmes ilgums – lai arī tehniski otršķirīgs salīdzinājumā ar cilvēka dzīvības zaudējumu – atgādina, ka pat veiksmīgi novaldīts incidents atstāj pēdas, kas ilgst vairāk, nekā liecina pirmās ziņu virsraksti.
Roterdamas rīts galu galā kļūst par sava veida pārbaudījumu Eiropas enerģētikas sistēmas noturībai – nevis tāpēc, ka būtu pierādīta naidīga iejaukšanās, bet tāpēc, ka tas parādīja, ka noturības robeža, kuru daudzi uzskatīja par pašsaprotamu, praksē ir daudz plānāka, nekā gribētos ticēt. Tas ir arī atgādinājums Latvijai, ka enerģētikas drošība nav vienreiz atrisināts jautājums, bet ikdienas darbs, kas jāturpina neatkarīgi no tā, vai konkrētais incidents izrādās sabotāža vai vienkārši nelaimīga sakritība.
