Zilupes gaisa kvalitāte

Eiropas gaisa kvalitātes indekss, piesārņotāji un ziedputekšņi

24 EAQI

Laba

Parastām āra nodarbēm der visiem, arī bērniem un sportotājiem.

Piesārņotāji gaisā

Zilupes gaisa piesārņotāju koncentrācija
Piesārņotājs	Daudzums	Ko tas nozīmē
Cietās daļiņas PM2,5	6.9 µg/m³	Vissmalkākās daļiņas – nokļūst dziļi plaušās. Galvenie avoti: cietā kurināmā katli, transports.
Cietās daļiņas PM10	9.1 µg/m³	Rupjāki putekļi – ceļu putekļi, būvniecība, ziemā smilšu kaisīšana.
Slāpekļa dioksīds NO₂	1.9 µg/m³	Galvenokārt no transporta. Lielākā koncentrācija sastrēgumstundās pie ielām.
Ozons O₃	42.0 µg/m³	Veidojas saulainās dienās. Vislielākais pēcpusdienā, īpaši karstumā.
Sēra dioksīds SO₂	0.1 µg/m³	Kurināmā sadegšanas produkts. Latvijā koncentrācija parasti ir maza.
Oglekļa monoksīds CO	174.0 µg/m³	Nepilnīgas sadegšanas produkts. Ārā bīstama koncentrācija gandrīz nekad nerodas.

Ziedputekšņi gaisā

Šobrīd gaisā gandrīz nav neviena novērotā alergēna – alerģiskiem cilvēkiem diena ir labvēlīga.

Gaisa kvalitātes un ziedputekšņu prognoze – Open-Meteo (CAMS Eiropas modelis). Tie ir modelēti dati konkrētām vietas koordinātēm, nevis oficiāli mērījumi.

Ko nozīmē Eiropas gaisa kvalitātes indekss

EAQI ir kopīgs sešu piesārņotāju novērtējums: cieto daļiņu PM2,5 un PM10, slāpekļa dioksīda, ozona, sēra dioksīda un oglekļa monoksīda. Tiek rādīts nevis vidējais, bet sliktākais no tiem – ja kaut viens piesārņotājs pārsniedz robežu, kāpj viss indekss.

Tāpēc var gadīties, ka visi skaitļi tabulā izskatās mazi, bet indekss tik un tā rāda vidēju kvalitāti: tā notiek, kad viens rādītājs, visbiežāk ozons vasarā vai smalkās daļiņas ziemā, pietuvojas savai robežai.

Indekss	Novērtējums	Ko darīt
0–20	Ļoti laba	Nekādu ierobežojumu.
20–40	Laba	Der visiem, arī tiem, kas sporto ārā.
40–60	Vidēja	Ļoti jutīgiem vērts saīsināt ilgu intensīvu slodzi.
60–80	Slikta	Astmas slimniekiem, bērniem un vecākiem cilvēkiem – mazāk slodzes ārā.
80–100	Ļoti slikta	Jutīgām grupām izvairīties no intensīvas slodzes.
100+	Ārkārtīgi slikta	Fizisko slodzi ārā atlikt visiem.

Kad gaiss Latvijā ir vissliktākais

Aukstas naktis ziemā bez vēja: Ar cieto kurināmo kurinātu māju dūmi paliek pie zemes, jo aukstais gaiss neceļas – tas ir galvenais smalko daļiņu cēlonis mazpilsētās.
Agrs pavasaris: No ielām paceļas ziemā izkaisītās smiltis, tāpēc PM10 daudzums strauji kāpj līdz pirmajiem lietiem.
Karstas saulainas pēcpusdienas: Ozons saulē veidojas no transporta piesārņojuma, tāpēc vasarā tā visvairāk ir nevis no rīta, bet ap plkst. 15–18.
Sastrēgumstundas pie lielām ielām: Slāpekļa dioksīda koncentrācija pie krustojumiem var būt vairākas reizes lielāka nekā dažus simtus metru tālāk.

Modelēti dati un reāli mērījumi

Galvenie šīs lapas skaitļi nāk no Eiropas CAMS modeļa – tas ņem vērā piesārņojuma avotus, vēju un ķīmiskās pārvērtības un sniedz vērtības tieši jūsu vietas koordinātēm. Šādai pieejai ir liela priekšrocība: dati ir katrai mazpilsētai, pat ja tuvākā mērstacija atrodas simt kilometru attālumā.

Ja netālu ir valsts monitoringa stacija, blakus tiek rādīts arī tās rādījums. Tas jau ir reāli izmērīts lielums vienā konkrētā vietā, tāpēc tas var atšķirties no modeļa – it īpaši, ja stacija stāv pie noslogotas ielas, bet jūs esat parkā.

Ziedputekšņi un alerģija

Tiek rādīts ziedputekšņu daudzums gaisā graudiņos uz kubikmetru. Alerģijas simptomi parasti sākas no dažiem desmitiem graudiņu, bet jutīgiem cilvēkiem – arī no mazāka daudzuma, tāpēc uz skaitli vērts skatīties kopā ar savu pieredzi.

Ziedputekšņu visvairāk ir sausās, siltās un vējainās dienās; lietus tos izskalo no gaisa dažu stundu laikā. Tāpēc pēc stipras lietusgāzes alerģiskiem cilvēkiem parasti kļūst vieglāk, bet pēc dažām sausām dienām ar vēju simptomi pastiprinās.